pa punktiem, bet nesakarīgi :)
1. festivālos vienu filmu rāda 1-3 reizes.
2. dzīvajai tulkošanai vajag a) tulku, b) kinoteātra esošo aprīkojumu.
3. titrēšanai vajag a) tulku, b) atsevišķu projektoru, c) atsevišķu laptopu.
4. dzīvajā tulkošanā samaksu rēķina pēc filmas garuma, titru tulkošanā - par apjomu, un vēl jāmaksā tulkam, lai viņš sēž klāt seansā un spiež pogu "next slide", jo neviens cits nezina, kad tas jādara. tātad tas sanāk visnotaļ dārgāk. jāpiezīmē gan, ka pēdējā arsenālā viena no zālēm bija lielajā ķinī, kur dzīvajā tulkot nevarēja - tām filmām gatavoja titrus, bet samaksa bija smieklīga, tāda pati kā par seansa minūtēm dzīvajā. teiksim es nākamreiz daudzas daudzas reizes padomātu, pirms parakstītos uz tādu darbu, ja maksā tik cik par dzīvo tulkošanu, bet reāli tavs laika ieguldījums ir n-reiz lielāks.
4. starp citu, filmas seansos rāda nevis no torentu divxiem, bet pārsvarā tomēr no filmu ruļļiem. tāpēc arī prakse "atsevišķs projektors, lai var projicēt titrus no powerpointa". arī dvd menu iebakstīt titrus ir laikietilpīgāk, nekā projicēt atsevišķi.
5. filmu izrādīšanā ir iesaistīti tās oficiālie izplatītāji, lai cik pārsteidzoši tas nebūtu. tie nodrošina visu, ko var nodrošināt - filmas kopijas, dialogu lapas. institūcija šajā galā pieņem izsniegto komplektu un ar to strādā. domā, festivālu organizatoriem vajadzētu izdalīt tādu darba vietu darbiniekam, kurš torentos meklē titrus (punkts 5a - festivālos, īpaši vidēja izmēra, rāda ļoti jaunas filmas, no kurām tikai daļa ir pieejama torentos, un ļoti mazai daļai fani var būt paspējuši uztaisīt fansubus), salīdzina tos ar filmām (jo par atbilstību filmai kaut kā jau būtu jāpārliecinās) un vispār strādā ar nelegālām metodēm un nepārbaudītiem avotiem?