Sun, Apr. 11th, 2010, 12:07 am
mans draugs - kaligrāfisks cilvēks

Šodien velk uz rakstīšanu. Mājas vīns tīri labi iedarbojas. :) Lūk, uzrakstīju [info]putnupr atbildi komentāros un labprāt piedāvāju arī jums zemāk lasāmo burtiņu apkopojumu par tēmu "būtu viduslaiki, es būtu kaligrāfs" sakrustotu ar tēmu "tehnoloģija ir īvil":

Kaut kā Tavs komentārs ievirzīja domas par tēmu, ka dators uzliek baigos ierobežojumus - it kā jau ir iespējams rakstīt visādi un visādām zīmēm, bet tomēr tie simboli ir tādi, kādi tie ir (visbiežāk tikai tie, kas ir uz tastatūras uzreiz pieejami un uzzīmēti), un datora rindiņas ir tieši tik pareizas un taisnas, cik viņas ir [pareizas un taisnas]. Nebūs tev rakstīt, piemēram, datumu ar skaitļiem vienu zem otra, jāraksta taisnā rindiņā ar esošajām zīmēm.
Rokraksts izskausts, individualitāte paliek vārdos un stilā.

Atceros, ka pirmajās klasītēs skolā mācījāmies rakstīt taisnā rindiņā - zem puscaurspīdīga papīra palikām līniju lapu (plato vai šauro līniju) un tad nu mācījāmies rakstīt. Cits rakstīja ar rindiņu beigām parautām uz augšu - tas tad esot optimists, citam atkal rindiņu beigas slīdēja lejup - značit, pesimists.

Mācījāmies arī burtus, protams, rakstīt. A tagad, pāris desmitgades vēlāk, secināju, ka mans rokraksts ir sabojājies tiktāl, ka jāsāk sevi mācīt - man pāris reizes gadā gadās rakstīt garus blāķus rokrakstā un angļu valodā, un ātri rakstīt (runa ir par suņu izstādēm). Un es tad novēroju, ka mans rokraksts "nekam neder". Burtiski mācījos no jauna rakstīt dažus burtus, lai tie nav tik līdzīgi - man, piemēram, ļoti līdzīgi sanāk rakstīt f un t, un r un v un n, un g un q, par m un n nemaz nerunājot, tie jau, mandomāt, jūk katram daudzmaz haotiskam nekaligrāfam.

Eh, reizēm gribētos arī pakaligrafēt. :)

Sun, Apr. 11th, 2010, 12:48 am
[info]sii

es arī tā wordā daru. citreiz, kad kaut ko sakopē vai kāda cita iemesla dēļ tekstā parādās īsā strīpa, tad nākas speciāli aiz tās strīpas iebakstīt kādu burtu, nospiest enter, lai strīpa pagarinās, un tad nodzēst to lieko burtu ar visu lieko atstarpi, ko šī izrīkošanas rada. bet tad - kad šitā dara, - tad iegūst to Pareizo Domuzīmi? tiesa, es tā sāku darīt tikai tāpēc, ka garāka izskatās smukāk.

man, jāatzīst, līdz brīdim, kad kaut kur internetos pamanīju šūmēšanos ap šo tēmu, pat prātā nenāca, ka tas ir tik svarīgi. gan ir arī tādas zināmas aizdomas, ka, skolā mācoties, tikvien tik pa ausu galam kaut ko dzirdēju, ka ir tādas un šitādas strīpas, īsākas un garākas pēc skata, ar dažādu nozīmi, bet neatceros, ka kāds būtu kaut kā īpaši tam pievērsis uzmanību, līdz ar ko, pārejot uz klavieres klabināšanu, pat prātā nenāca meklēt pareizās domuzīmes. vajadzēja strīpu un strīpa tika piemeklēta no klavieres piedāvājuma klāsta. nu ja, es nedomāju par domuzīmēm, bet par strīpām, tā sanāk.

Sun, Apr. 11th, 2010, 12:59 am
[info]pzrk

Nu ja. Turklāt un manuprāt, tieši vidēji gara domuzīme izskatās vissmukāk – lūk, šī. Šobrīd man vairs nav spēka rakāties pa teorijām par domuzīmju garumiem. :)

Nu vispār tas ir gandrīz kā blogeru mūžīgā cīņa, kurš uzrakstīs labāku blogu par to, kā rakstīt labāku blogu. Tāda cepšanās par formu.

Un tā ir, skolā likās, ka varēs izsprukt sveikā, vai nu izvairoties no domuzīmēm, vai arī ar roku ievelkot tādu pusgaru. :)