Kaut kāds profesionālais kretīnisms iestājies. Sēdēju kursos un brīžos, kad nespēju koncentrēties uz nodokļiem, nodevām un nodoklīšiem, klausījos, kā lektore ("vecā kaluma grāmatvede") runā dīvainos darbības vārdu laikos un izteiksmēs. Un pat mēģināju atšķetināt sistēmu (prātā uzzīmētās sistēmas etimoloģija gan man palika tumša bilde). Vārdusakot, šādu latviešu valodas lietojumu nebiju vēl nekad dzirdējis. (No otras puses, bieži jau negadās, ka vairākus vakarus pēc kārtas viens cilvēks Tev priekšā vārās par svešām tēmām, runājot kaut kādā valodas mikslī.)

Ko es atšķetināju, ka tagadnes laiku vietā viņa pārsvarā lieto pagātnes laikus - pavēles izteiksmes vietā īstenības izteiksmes pagātnes laiku. Lūk, tipisks teikums, ko teiktu/rakstītu gramatikas nūģi:
- Līdz 1. aprīlim aizejiet uz VID un iesniedziet nodokļu deklarāciju!
Lūk, tas pats teikums ar to pašu nozīmi, kā to teiktu/rakstītu gramatikas lietās neiesvaidītie, kā arī vienaldzīgie:
- Līdz 1. aprīlim aizejat uz VID un iesniedzat nodokļu deklarāciju!
Bet mūsu pētniecības objekts/subjekts runā, lūk, kā:
- Līdz 1. aprīlim aizgājāt uz VID un iesniedzāt nodokļu deklarāciju!

Un ticiet man, bieži bija brīži, kad nodokļu likmes man gāja gar ausīm, tā vietā prātā nemitīgi aizķērās tik šīs pagātnes formas. Gadījās, protams, arī normāli tagadnes laiki.
Tagad jautājums. Vai ir daudzi cilvēki, kas tā runā? No kurienes viņi ir nokrituši? Runātāja ir latviete vidējos gados, kā liecina dažādas pazīmes. Reģionālās pazīmes nemanīju.

Lūdzu, pastāstījāt man!