Tas "bļe" pie raudošā bērna man pārsteidz, jo izklausās pēc "kā tā var būt, ka neviens nenāk man palīgā, man taču VAJAG?", "Zomg, es kaut ko ierakstīju blogā, kapēc viņi paši neizlasīja un neuzrakstīja un nepiezvanīja?!"

Frendliste gan pabaros kaķi, gan pasēdēs jūras krastā, te ir brīnišķīgi ļaudis — tu taču lasi viņu dienasgrāmatas, tu zini — ko satikt, tikai tas prasa aktivitāti un komunikāciju, parunāties, etc.

Tā taču nav tava personīgā armija, tas nestrādā tā, ka uz "man vajag pabarot kaķi" pukstu tev būs vēstuļu kalni ar piedāvājumiem, spēj tik atsijāt.

Es nesaprotu tavas ekspektācijas no nepazīstamiem cilvēkiem internetā (bet, ja tie ir pazīstami, tad pričom te aizvainojums uz internetu?).