"Domāju, ka mums ir jāizpaužas radoši," teica pzrk un tā vietā, lai ķertos pie steidzamākā darba (optimālais pabeigšanas laiks plkst. 2:00), atvēra Semagic un sāka rakstīt šo teikumu. Iepriekšējo teikumu uzrakstījis, viņš nedaudz iepauzēja, jo pēkšņi no prāta bija pazudusi tā radošā doma, ko tik ļoti vajadzēja pierakstīt. Otrā teikuma rakstīšanas gaitā viņš iedomājās par divām lietām: a) par nesen noskatīto video iekš TED.com, kur kāda radošās profesijas pārstāve (rakstniece, acīmredzot) stāstīja par mūzas (ģēnija) ķeršanu, par piemēriem minot gan dzejnieci, kura mēdza strādāt uz lauka, tad sajust kā no kalniem tuvojas dzejolis, tad nesties, ko kājas jaudā, lai paspētu mājās pirms dzejoļa, tad reizēm paspēt, reizēm nepaspēt paķert pildspalvu, lai to dzejoli noķertu - nenoķeršanas reizēs tas esot viņai izbrāzies cauri, bet viņa nereti varējusi to it kā aiz astes noķert un ievilkt atpakaļ, gan Tomu Veitsu, kuru reiz esot mūza piemeklējusi, kamēr viņš braucis pie auto stūres pa automaģistrāli, tad viņš esot ritīgi sadusmojies uz "to augšā", tipa, "can't you see I trying to drive a car here" un tas esot palīdzējis vienoties ar mūzu par rakstīšanu, b) par to, ka vieglāk rakstīt ar īsi apgrieztiem nagiem, bet tas jau nav nekāds jaunums. Nu tā, trīs teikumi pierakstīti, ceturtais vēl top, bet nu jau pietiks, jāmet pie malas šī... nodarbe, jāapskata, kas jauns frendlistē (esot zili brīnumi tur sarakstīti). ;)

It kā papildināts 10 min vēlāk: Ieraksts veiksmīgi saraibināts ar linkiem, tagad var iepļekāt cibā un ķerties pie darba.