Ja vakar pēcpusdienā braucāt pa Pārdaugavu un uz kādas mājas jumta redzējāt dažus trakos, no kuriem viens vicināja Latvijas karogu, tad ziniet, ka tas biju es. Patiesībā tā bija tikai terase - liels balkons bez margām, bet ar vairākiem tusētājiem. Ļoti ekskluzīvs un advancēts tusiņš bija. Tusiņa gaitā kaut kad trešā perioda vidū mēs veicām pārvākšanos no vienas mājas uz citu māju dažas mājas tālāk. Pārvietošanās tika daļēji veikta ar ķerru, kurā tika ielikts grils, kompotu bundžas, kvasa pudele, degmaisījums, ogļu maiss un ceptās gaļas bļoda. Tā kā ķerras vadītājs (es tas nebiju!) bija mazliet iereibis un ķerru vadīja ar ieskrējieniem un lieliem līkumiem, apmēram pie nonākšanas galapunktā no grila sāka birt ārā gruzdošās ogles. Tālākais jau bija ļoti efektīgs, portatīvs ugunsgrēks ķerrā: Uwaga, glābjas, kas var! Un ņem to kompotu, lej virsū! Galvenais, ka nezaudējām paniku un možu dzīvespriecīgu attieksmi pret nelielo ČP. :) Ceptā gaļa gan vairs nebija lietojama. Un degmaisījums tika laicīgi izglābts no iespējas iet pa gaisu.
Labi, tagad gan man laikam jāskrien padziedāt, bet, ja kāds bija ļoti satraucies un pārdzīvoja par maniem piedzīvojumiem ar telefonu, tad ziniet, ka viss ir kārtībā! :)