Thu, Mar. 1st, 2007, 12:48 am
čau, pirmais mart, atā, pēdējais febi

Pārstrādājos šodien. Atsēdēju 3 h sapulcē, kur uzzināju visu ko jaunu, kam vajadzēja būt zināmam [man] jau sen. Tā rezultātā maza neapmierināta dusma.

Rīt toties plānoju atsēdēt precīzās noteiktās stundas, ko es parasti nekad nedaru - vienmēr ierodos vēlāk un eju prom vēlāk (vai agrāk). Rīt no rīta viss kas jāizdara, lai tad atkal piesēdētu garas sapulces. Vakarā toties ļoti precīzi ieplānota pasēdēšana ar draugiem tūlīt pēc darbalaika beigām. Protams, protams, laika plānošana nekam neder, tā ir kapitālistiskās buržuāzijas pirmrindnieku izlēkšana. Bet tomēr... Такова c'est la vie.

Esmu runājis, esmu te bijis.

Thu, Mar. 1st, 2007, 09:28 am
[info]kugis

Neviens no mums pašiem nevarēja piedāvāt sakarīgus argumentus, kāpēc mūs nevar tā nosaukt. - darbaholiķi paši sevi izdomā darbu, ko paveikt tb. nav pieļaujams, ka nav darba vai teorētiski tas var drīzumā beigties. Tavā gadījumā ir vienkārša laika plānošanas, iedvesmas specifika. Tas nav nedz labi, nedz slikti. Tā tas ir.