Šodien rakstīšu mazāk (bija ienākusies sūdzība par frāzes "galīgi nevedas rakstīšana" neprecizitāti). :)

Atgriežoties pie publicētā, šodien aizgājis darbu es atradu divas kājas, galda kājas. Pēcpusdienā es izdomāju, ka nekas nav paliekošāks par pagaidu lietām un vietām (lasi: jābūt gatavam, ka kabineta remonts turpināsies nejēgā ilgi). Cik tad ilgi sēdēšu pie galda, kas atbalstīts pret palodzi, tāpēc pašmācības ceļā apguvu galda salikšanas prasmi. Sanāca tīri labi, kājas gandrīz neļurkājās un galds gandrīz bija nolīmeņots. Bija arī neiztrūkstošais šādu darbu elements - atklāsme, ka pāris detaļas paliek pāri, bet tam tā bija jābūt (tagad piekrītoši mājiet ar galvu).

Par virtuvi nerakstīšu, toties esmu uzķēris citu foršu ķēdes ierakstu, ko nospēru pie Šulca:

Bono, the lead singer of the band U2, is famous throughout the entertainment industry for being more than just a little self-righteous.

At a recent U2 concert in Dublin, Ireland, he asked the audience for total quiet. Then, in the silence, he started to slowly clap his hands, once every few seconds. Holding the audience in total silence, he said into the microphone:

"- Every time I clap my hands, a child in Africa dies."
A voice with a broad Irish accent, from the front of the crowd, pierces the quiet:
"- Well, foockin stop doin it then!"