Šāda ziema man patīk. Tas nekas, ka bārda salst vai brilles aizputina.

Aizstaigāju līdz vietējam krodziņam, pagvelzām ar draugiem par nekustamajiem īpašumiem un safari, aprunājām klātneesošos, es pastāstīju savus medniekstāstus iz slimnīcas dzīves. Kā jau kolēģi aizvakar (vai vakar - kad nu tas bija, kad es darbā biju) piezīmēja - man tagad būs uz ilgu laiku ko atcerēties un mazbērniem stāstīt. Kā man toreiz grieza ārā zem pilnās narkozes un kā es 9 dienas dzīvoju slimnīcā, nedēļu spējot pārvietoties vienā ātrumā ar sirmiem vecīšiem. Nu garlaicīgi taču tādi stāsti, bet kaut kā atšķiras no ikdienišķās naudas pelnīšanas 'n'stuff.

(Pašam apnika, būtu labāk rakstījis par sniegu.)