Par rakstīšanu.
Šodien es gatavojos rakstīt. Es iegāju dušā (tur arī nomazgājos, tur arī mazliet padziedāju), tad apgriezu nagus, lai vieglāka rakstīšana. Zināms jau, ka ar neapgrieztiem nagiem klaviere neklausa. Ja nemaldos, šo likumsakarību es atklāju jau tālajā 2002. gada vasarā. Bet, ja runa ir par morālo gatavošanos rakstīšanai, tad ir arī visādi citi priekšnosacījumi - ir nakts, ir mūzika, ir pirms kāda laika iedzerts kapučīno, ir pirms kāda laika uzpīpēts, un starp brīdi, kad nolēmu "ir šis tas jāuzraksta", un šo konkrēto brīdi, kad es rakstu frāzi "...un šo konkrēto brīdi, kad es rakstu frāzi...", esmu paguvis arī apdomāt, par ko es tā kā varētu uzrakstīt un kā es tā kā varētu uzrakstīt. Un man blakus ir viens laisks kaķis, kurš atpūšas starp palaidnībām un kurš ir mazs snaudošs/murrājošs eņģelītis.

Par filmām. Par filmām, kuras esmu redzējis pēdējā laikā.
"Sievietes smarša" ar Alu Pačīno. Scent of a Woman. Nēnu, man ir skaidrs, par ko Pačīno saņēma Oskara balvu. Ļoti pārņemošs un aizkustinošs ir viņa tēls. Yahoo! Movies skalā es iedevu A, IMDb vērtējumu sistēmā: 9. Whoo-ah!
Maziņš P.S. No visiem lieliskajiem citātiem šai naktī vispiemērotākais būtu A.P. attēlotā pulkveža ieteikums kaķim pirms viņš [pulkvedis] dodas prom uz ilgāku laiku: "When in doubt... fuck."

"Casino Royal". Likās nopietnāka par iepriekšējām Bonda filmām, ko esmu redzējis. Jāatzīst, ka neko daudz no iepriekšējām 007 filmām vienkārši neatceros, izņemot to, ka kādas 3-4 gab noteikti esmu redzējis. Šī Bonda filma likās nopietnāka ...un romantiskāka. Vienubrīd tā romanķika pat izvērtās tāāāda, ka es sāku domāt, vai nu to filmas scenāriju kāds ir uzhakojis, vai arī tas ir kā skatītāja uzmanības iemidzināšana pirms kārtējā spriedzes momenta. Un tā arī bija - spriedze tomēr ņēma virsroku pār romanķiku un visas manas automātiskās cerības uz laimīgām beigām tika noslīcinātas. Burtiski.
Bet Bonda sieviete, kuras lomā divdesmitsešgadjaunāfrancūziete Eva Green, mani savaldzināja. Ak.
Ak jā. Pēc filmas beigām Forumcinemas subtitros parādījās teksts "Tulkojusi Andžāne. Dace Andžāne :)". :)
Yahoo skalā B+, IMDb skalā ieliku 8, bet varbūt tas bija bik par daudz. Bet varbūt arī ne.

"Sensācija" (Scoop) ar Skārletu J. un Vudiju A.
Mmm, gardi. Neko daudz no tās filmas negaidīju (nu, tur baigo morāli vai nopietnību), un tad nu dabūju labu pasmiešanos par foršiem jokiem un vizuālo baudījumu. Divdesmitdivgadīgā Skārleta. Septiņdesmitgadīgais Vudijs. Hehe.
Yahoo skalā A, IMDb: 8.

Ok, tagad šis ieraksts pagriežas pavisam citā gultnē.
Tikai es, sērfojot pa lapām, meklējot kādu spilgtāku citātu no šīm redzētajām filmām, neatceros vairs, ko es vēl tādu gribēju rakstīt. Nēnu, kaut kādas vispārējās aprakstāmās tēmas es atceros, bet kaut kā neko vairāk. Bet, tā kā šī ieraksta daļa ir paslēpta zem lj-cut, un šī turpinājuma lasītāji, domājams, ir tādi, kas patiešām ir nopietni motivēti to darīt, man tomēr ir jāturpina rakstīt kaut ko saistošāku par "neatceros, ko gribēju rakstīt", lai gan ir jau 2:30 naktī no svētdienas uz pirmdienu.
Pirms lasīt tālāk, drīkstat ieturēt pusstundas pauzi, jo tieši tik ilgu laiku es pavadīju, maķenīt izmisis mēģinot atcerēties, ko pie velna es gribēju rakstīt.

Par atpazīstamību, hehe.
Kopš 17.novembrī publicēju ierakstu par Latvijas tirgū pieejamajām bezvadu tehnoloģijām, esmu kļuvis slavens, mani uz ielas ķer aiz rokas, un jautā manas domas par jaunajām tehnoloģijām. Tas, protams, bija pārspīlējums. Bet vakar vai aizvakar (vells-parāvis, man jau ir apnicis, cik tas laiks ātri skrien!) es domīgs klīdu pa t/c Spici, ik pa brīdim no kabatas izvelkot konfekšu iepakojumu un diskrēti iestumjot kādu konfekti mutē, lai turpinātu domīgi klīst pa t/c Spici. Tad nu vienā brīdī man pienāca klāt Triatel pārstāvoša mārketinga beibe, kura gribēja zināt, ik ļoti mani interesē bezvadu internets. Lai gan man bija pilna mute konfektes, es tomēr kaut ko viņai atbildēju (neatceros, ko tieši, bet skaidrs ir tas, ka manas atbildes rezultātā viņai ļoti sagribējās sīkāk pastāstīt man par superīgo Triatel piedāvājumu). Man pat ļāva paspēlēties ar kaut kādu feino telefonu - ja godīgi, man ir āķis lūpā kaut vai tā telefona dēļ vien, bet es tai brīdī biju tik izklaidīgs, ka neatceros neko par tā telefona marku vai modeli. Nu jā, un atgriežoties pie lietas būtības, es ļāvu tai meitenei nopelnīt sev plus punktus (šādu tādu iemeslu dēļ man ir aptuvena nojausma, kāda šiem izplatītājiem sūra grūta dzīve) un pierakstīt mazliet manu kontaktinformāciju, lai vēlāk viņa man pastāstītu sīkāk. Es vēl aizvien nesaprotu, where's the catch. Un, tā kā es to nesaprotu, tad man jāsāk par sevi uztraukties, vai es nejauši parakstīšos uz kaut kādu pakalpojumu, kas man nav vajadzīgs. Bet telefons man sāk nolietoties (pēc mēneša būs pagājuši divi gadi ar šo nokiju), internetu reizēm gribas, nauda reizēm ir. Hmm, bet tas jau vairāk tāda personīgā dilemma.

Par NATO un Rīgu.
Tas gandrīz karastāvokļa stāvoklis kļūst diezgan nomācošs. Uz ielām jau saslieti žogi, kas rada tādu kontrolpunktu sajūtu. Līdzcilvēku sarunas ļoti bieži ietver transporta ierobežojumus un sabiedriskā transporta novirzes no maršrutiem un grafikiem. Helikopteri vispār tādi... nu, biedējoši, ko-lai-citu-saka. Nu ok, es karu neesmu redzējis, tfu tfu tfu, tāpēc par bailēm īsti nevaru runāt, bet tas karastāvokļa stāvoklis dara prātu nemierīgu. Un tad vēl tie anti-globalizatori - par tiem pagaidām vēl reti kāds ierunājas, bet man liekas, ka no tiem būtu jābaidās vairāk kā no poličkungiem, prezidentiem vai teroristiem. Jo tie anti-globalizatori ir reālas personas un tos jau tik viegli neapturēs. Ja vien viņi zina, kur ir Latvija.

Par atvaļinājumu un ceļošanu.
Gatavojos lidot, gatavojos izbaudīt Ryanair. No Frankfurt-Hahn esošajiem sešiem autonomas kantoriem izvēlējos Hertz, kas likās mazliet lētāk (laikam tāpē', ka Ryanair sadarbības partneris), bet pirms tam biju stingri nosliecies par labu Alamo, par kuru gan pirms tam pilnīgi neko nebiju dzirdējis, bet mazliet pakonsultējies ar ceļojušākiem ļaužiem, izrādījās, ka tā ir kompānija ir tīri ok reputāciju. Tomēr izvēlējos Hertz.
Bet gatavošanās nav diez ko interesanta - gaidiet ziņas no frontes.

Par garu ierakstu rakstīšanu.
Ar labu nakti.