Lai gan skaļi lamājos, kad piepildījās manas prognozes par fināla atrisinājumu, tomēr man ļoti patika ideja, ko, atsaucoties uz citu filmu ("Dead Poets Society", noteikti iesaku noskatīties), es varētu summēt vārdiem "Seize the day, boys. Make your lives extraordinary." (Citēts pēc atmiņas, turklāt zinu, zinu, ka tā ir atsauce uz vēl kaut ko citu.) Un pilnīgi garām ir stratēģija - "skipot" (lasi: izvairīties no) dzīves [šķietami] nebaudāmos momentus.

Nafig mocīties un dzīvot kompleksos. Es lielāko daļu sava apzinīgā mūža esmu nereti izvairījies no lēmumu pieņemšanas, baidoties, ka rezultāts nebūs "idejāls".

Taisnība gan ir arī tiem, kuri dod pretī apdomātus argumentus, ka jāsakārto dzīve, jānokārto rēķini, pirms var braukt "glābt turtlesus" (c)nrk. Bet varbūt nē?

Tagad iedomājieties, ka esat mana famīlija un visu iepriekšminēto esat izlasījuši uz rūtiņu lapas, kas atstāta uz brokastu galda. Mans skapis ir tukšs, vannas istabā ir par vienu zobbirstīti mazāk, bet datorā palicis atvērts pārlūks un pēdējā apmeklētā adrese, tipa, cometojamaica.com. Hā, hā.