Šodien beidzot sāku atiet no atvaļinājuma radītā haosa galvā un uz galda. Visu dienu zvanījos un rakstīju e-pastus. Nu ok, pa vidu arī mazliet paslaistījos, bet tā normas robežās (attaisnojiet mani, lūdzu). Bet tas, ko gribēju pateikt - mazliet biedē tas, ka jāpalecas augstāk par savu pakaļu, un jāpierod pie tā, ka ikdienā jākomunicē ar Lieliem Cilvēkiem. (Nē, tas varbūt nebija tas, ko es gribēju pateikt.)
Pie vienām sāpēm pasūdzēšos arī par to, ka man teica, ka ciba nav interesanta. Phe. Nu kā tā? Vai es jau teicu, ka viss ir tavā galvā, mīļumiņ?