Paēdis brokastis sēdēju virtuvē un lasīju žurnālu, ik pa brīdim malkodams jasmīnu tēju. No istabas skanēja mūzika, nejaušā režīmā, tur varēja skanēt jebkas, bet tad vienā brīdī es pacēlu acis no žurnāla, izbrīnīts par to, ko dzirdēju. Tur skanēja pasaules mūzika sajaukta ar kādu nezināmu balsi, kas kaut ko komentēja, šķietami nesaistīti ar mūziku. Tur skanēja tā saucamais glossolalia (man šķiet), bet mani vairāk izbrīnīja tā papildu balss, kas kaut ko skaidroja. Tas nebija ne kā futbola komentārs, ne kā parādes komentārs, ne kā National Geographic raidījums par dabu. Jā, es biju diezgan pārliecināts, ka tas nebija TV, jo, kad pēc pamošanās brīdi slēgāju TV kanālus, es, rāpjoties ārā no gultas, biju TV atstājis uz kādu franču kanālu klusinātā režīmā. Pārāk klusinātā režīmā, lai to dzirdētu no virtuves.

Izdzēris tēju un izlasījis žurnālu, es, protams, gāju skatīties. Tā balss skanēja no šī video, kas bija uzradies no interneta dzīlēm un pats sevi sācis atskaņot. Es, protams, pārspīlēju.