Šodien saņēmu e-pastu, kurā Sindija Larsone man pateicas par sava laika veltīšanu komentāra nosūtīšanai viņas pārstāvētajam laikrakstam (ak kungs, cik sarežģīta konstrukcija).
Labi, tas šoreiz viss, jo kompja ekrāns "pazuda" -es gandrīz neko vairs neredzu, ko rakstu.
20 minūtes vēlāk esmu atpakaļ - kompim draud garantijas remonts, bet tas nu tā.
Par to komentāru laikrakstam es gribēju pateikt, ka to komentāru es tiešām biju rakstījis, bet vairs nevaru atrast ne to rakstu, par kuru rakstīju to komentāru, ne to oriģinālo rakstu, par kuru tas raksts bija komentārs. (Eh, šodien tās konsturkcijas iet pāri manai uztverei, bet galvenais, ka es tās pierakstu, ar saprašanu nelauzīšu galvu - būs jāiet jāizvēdinās.) Nav jau nekāda ciba, kur saņemtā atbilde uz komentāru atnāk kopā ar oriģinālo komentāru un saiti uz.
Vēl pēc pāris minūtēm varu piebilst, ka Yahoo! meklētājs šoreiz bija pārāks par Google. Atradās gan visi raksti, gan arī paša autora e-pasta adrese (nevis tikai vispārīgas atgriezeniskās saites nosūtīšanas iespēja visam laikrakstam uzreiz <= atkal kaut kāda neveikla frāze, es vairs pats ar sevi nespēju saprasties).
Un vēl pēc pāris minūtēm es iedomājos, ka žēl tikai, ka manis sūtīto feedback'u vairs nevaru nekur izlasīt.