Es domāju, ka šodien man nav nekā, ko rakstīt.
Tāpēc es nerakstīšu ne to, kādu mūziku es klausos, ne arī to, ko es šovakar ēdu vakariņās. Es nepieminēšu arī to ļoti garo vīrieti, kurš šodien klusi dziedāja autobusā. Nestāstīšu itin nemaz par to, ka šorīt, tā vietā, lai steigtos laicīgi uz darbu, es risināju krustvārdu mīklas, nesteidzīgi malkodams jasmīnu tēju un ēsdams auzu pārslu putru ar ievārījumu. Es nemaz nedrīkstu stāstīt, ka šodien es strādāju pie sadarbības līguma, kas draudzīgā atmosfērā tika pamatīgi izrediģēts par labu mums. Tajās dažās telefona sarunās, kas man šodien bija, es neko daudz nestāstīju, galvenokārt klausījos un uzdevu uzvedinošus jautājumus.
Bet tagad, lai kaimiņiem nebūtu jāuzzina, kādu mūziku es klausos, esmu uzlicis lielas ausis, gandrīz nemanāmi kustos mūzikas ritmā un neko nedzirdu, kas notiek man apkārt.