Par to pašu:

Janvāris: Jūs nemaz nezināt, kā man pirkstiņi niez te kaut ko ierakstīt...
Februāris: moška veikt gulētiešanas manevru? tādu elegantu, a?
Marts: Es gan neesmu pārmērīgs runātājs un arī pārlieku sabiedrisks nea, bet man liekas, ka dažu pēdējo gadu laikā Latvijā ir izveidojusies šāda tāda "kabatas telefona" lietošanas etiķete.
Aprīlis: 1) man radušās subjektīvas aizdomas par iespējamo saistību starp Rammstein dziesmas Keine Lust videoklipā redzamajiem "uzblīdušajiem" tēliem un JRT izrādes "Revidents" panākumiem Vācijā;
Maijs: Šorīt ir viens ideāls rīts. Perfekts timing, lieliskas, nesasteigtas brokastis, silta saulīte, labi pa ķobi iedevis vilcienā lasītās grāmatas fragments, un loģiski, ka es, tāds ar dzīvi apmierināts ieradies darbā, arī labi pakomunicēju ar kolēģiem.
Jūnijs: Esmu pamodies 4.40, un, tā kā gribas ēst, baigi nevelk tālāk gulēt.
Jūlijs: *
Augusts: Briljants sociālās inženierijas paraugs
Septembris: Reizēm jau gribas kaut ko uzrakstīt.
Oktobris: Un kā es tagad izlasīšu visu, ko jūs te esat sadrukājuši pa šo nedēļu?
Novembris: Pārrakāju visu istabu, atradu visādas interesantas lietas, lai atkal tās pazaudētu uz nenoteiktu laiku, bet visu laiku atradās viss cits, izņemot to, ko vajag.
Decembris: Uztaisīšu sev t-kreklu ar tekstu: Sorry I'm currently working on something. I will be back up shortly.


* Tāds nu tas ieraksts bija...