Mana meitene aizrādīja man, ka es sen neesmu raxtījis īpaši viņai. Laikam aiz labas dzīves esmu palaidies. Būs kādā garlaicīgākā lekcijā jāpadarbojas. Par šo atmiņā nāk stāsti iz sensenajiem laikiem, kad kādā konferencē sēdēju un drudžaini savā blociņā raxtīju, ko dara un kā izskatās visi runātāji un kādi smieklīgi klausītāji - no malas izskatījās, ka esmu jaunais entuziasts-topošais zinātnieks (tagad man ausī mana meitene čukst, kas man jāraxta: "Bet īstenībā..." un tad viņa jau ir mainījusi tēmu un aizmirsusies, sēžot man klēpī ("uz viena ceļa")