Nu jā, atcerējos, ka bērnībā diezgan bieži mēdzu pamosties uz grīdas, tipa, iekārtojies tur ar visu segu un tā. Citreiz atkal pamodos un secināju, ka esmu apgriezies tā, ka galva ir tajā galā, kur vajadzētu būt kājām, un otrādi. Reizēm atkal no rīta atklāju, ka ar visu savu segu esmu iekārtojies māsas gultā (reizēm arī ar galvu kājgalī) un reizēm biju viņu pa miegam izspiedis no gultas. Un tad viņa reizēm apvainojusies gāja gulēt manā gultā. Ļoti dīvaini. :)

Varbūt vaina āderēs? Jo šīs atmiņas man saistās tikai ar vienu istabas iekārtojumu.