Es neesmu vienīgais nabags, kuram atslēgts/pazudis/izčabējis/whatever internets. Satiku vienu citu nobēdājušos kolēģi, kurš čau vietā uzreiz prasīja "tev arī nav?", un es teicu, "jā, es tieši to pašu gribēju prasīt tev".
Kā īstenam latvietim mazliet mierīgāk kļūst ap sirdi, kad zini, ka citiem neiet tāpat kā tev. :D
Patiesībā es tiešām jau biju sācis apsvērt iespēju, ka esmu atslēgts par pārlieku aktīvu sērfošanu darba laikā.
Cita kolēģe, kurai es veiksmīgi esmu radījis par sevi iespaidu, ka varu visu atrast internetā, man jautāja "klau, tu nevarētu paskatīties - man te kaut kāds zinātnieks (seko kaut kāds sarežģīts vairākvārdu vārds uzvārds)...". Un es atbildu: "Man diemžēl pazudis internets."
"Jau visu dienu?"
"Nu ja, mūzika taču arī pazuda."
"Tāpēc es domāju, ka pēkšņi nekas neskan."
Tad viņa ar traģisku pieskaņu piebilst: "Jā, J. un S. vakar rāpoja uz grīdas pa kabinetu, esot kaut kas viņiem noticis datoru."

Un šī neparedzētā stihija ir atgadījusies tieši tad, kad esmu izsūtījis uz visām malām desmitiem meilus.

Vispār mani pārsteidza Maksinets, mans jaunais ISP. Nu ok, īpaši nesatraucos, ka ne viņi, ne arī mans agrāko laiku Purvciema provaiders MITS neatbild uz meilu. Izpētīju pats Maksineta mājaslapu un nolēmu viņiem ticēt. Galu galā arī online atrodamais līgums bija pietiekami draudzīgs pret mani. Toties, kad biju aizgājis uz viņu biroju un noslēdzis līgumu un kad viņi jautāja par vēlamajiem meistara ierašanās laikiem, es jau gatavojos uz nez cik ilgu gaidīšanu un sāku stāstīt bezmaz vai par nedēļas beigu plāniem, bet viņa saka "nē, nē, rīt cikos?". Es baigi priecīgs sarunāju uz pieciem. Tas bija vakar. Savukārt šorīt man zvana nepacietīgs meistars un jautā, vai nekādi nebūtu iespējams jau tagad tikt tajā dzīvoklī. Heh. Tomēr manas šizofrēniskās personības pesimistiskākā puse man saka priekšā, ka nesaki ne pieci - moš šovakar tajos piecos viņš nemaz neuzradīsies...

Upd. Wiiii. Kāds patīkams pārsteigums! Biju jau nodomājis saglabāt šo ierakstu nebaltām dienām, bet nejauši nospiedu "Post entry" (tipa, ar domu, ka semadžiks to automātiski saglabās, jo viņam taču nesanāks piekonektēties). A šis ņem un aizsūta manu bēdu stāstu. Mans uzreiz spiež "Edit last entry". Tipa, ar domu, ka moš viņš no savas interneta neesamības dabūs man atpakaļ manu pusstundas rakstījumu. Un atkal pārsteigums! Viss notiek! Wiii!!111!!!