Nē, man ir vēlreiz jāiet paskraidīt pa mežu. Silts, mazliet lietus, un pēdējā diena šajā mājā... Futbols lika pagaidīt.

upd. nepilnas 2h vēlāk: Uh, tas bija ekstrēmi. Protams, "mazliet lietus" pārvērtās par "ļoti lietus & pērkona negaiss". Botas žļurkstēja, šorti bija tā piesūkušies ar ūdeni, ka krita nost, bet krekls (vai džemperis, nezinu, kā to var nosaukt) kļuva burtiski par kilogramu smagāks. Īsāk sakot, izmirku līdz pēdējai vīlītei. Bet bija labi! Esmu jau pasēdējis karstā vannā, tagad graužu cepumus un dzeru tēju, un klausos futbolu. Šo varētu pieskaitīt pie dzīves patīkamajiem mirkļiem.