es vienmērkad uz ķemeriem pie radgabaliem ar vilcienu braucu, vienmēr baidos. vienreiz vot arī, man māsīca telefōnā saka - aijnu, tas arkotu brauc, ir lēēēēnais vilciens. esar paņēmu dauc literatūras, apkārt diži neskatījos - jajau lēēēnais..
vienbrīd jūtuka vilciens mazina ārtumu un paceļu galvu, lai nodomātu - o, kautkāda redzēta apkārtne stacijai.. ar šausmām skaļi izkliedzu jautājumu: "kas šīpa staciju?"
vienc kunx man nopietni atbildēja: "кэмэры"
es kā viesulis paķēru mantas un skrēju, lai paspētu izkāpt.. atu padomā - šitam ķemeri bij galapunkc..
(nopūta)