Tādu gandrīz kafijas galda grāmatu par tēmu “Histoires de cartes” ar apakšvirsrakstu (vai lielo virsrakstu) "Map Stories" (vispār grāmata franču valodā, lai gan uz vāka daudz lielākiem burtiem ir virsraksts angļu valodā, dīvaini, bet nu katram savs). Bet ļoti simpātiska grāmata, atmodināju sevī paslēpto ģeogrāfu (kurš tā arī līdz ģeogrāfijas studijām netika).

Ja vārdnīcu plaukti mani joprojām uzrunā, tad no kaut kādiem laikiem, kad naudas vispār nebija, iegājies paradums pacilāt veikalā vārdnīcas un nolikt atpakaļ. Jo īsti jau nevajag, visas vārdnīcas pamatā ir elektroniskas. Bet joprojām patīk un savu vārdnīcu kolekciju arī atvilku uz šejieni (un arī turpinu papildināt).

Bet tas mans tūlītējais lēmums... tai pašā mirklī, kā ieraudzīju "karšu stāstus" ([vēstures] stāstus kartēs), tā uzreiz sākās pārdomas, ka varbūt man to vārdnīcu arī tik ļoti nevajag. Vārdnīcas pirkšanas vietā gan metos tirdīt pārdevēju, lai iesaka kādu literatūru vieglajā valodā (grāmatu vieglajā [franču] valodā par Arsēnu Lupēnu jau dabūju, bet vēl neesmu pieķēries), tad nu dabūju arī kādu citu grāmateli ar 13 stāstiem – nevienu autoru gan neatpazinu, bet tagad esmu apmierināts ar sevi, atliek tikai lasīt.

Pieturzīmju Piebilde: piedodiet, pārmērīgi pārpildīju pasāžu pavisam pilnu pieturzīmēm.