9 minūtes... c'est parti*. Izdomāju jaunu taktiku cibošanas atsākšanai – iepriekš biju izdomājis kaut kādu atrunu, ka cibošana aizņem daudz laika (jo man vajag tekstu pārrakstīt un labot un īsus štruntus (parasti) nepatīk publicēt). Bet tad es izdomāju, ka cibas 20 gadu jubilejai par godu vajadzētu saņemties, plus tomēr man šķiet, ka šis medijs tomēr ir aizņēmis svarīgu vietu manā dzīvē, un kaut ko kaut kā vajag pierakstīt.

Nesen Ikejā redzēju ķīniešu smilšu pulksteņus, un aizdomājos, ka vajadzētu tos ieviest – apgriez pulksteni un tad dari savu darāmo, kamēr laiks iztek. Nobremzēju un nenopirku, bet ideja galvā palika.

Šovakar, kad pēc produktīva vīkenda, bet emocionāla vakara uznāca atkal pārdomas, ka "vajag kaut ko iecibot, bet negribas tērēt laiku", izdomāju, ka īstenošu to ideju ar cibu. Smilšu pulksteņa nav, bet telefonā iestaigāta taciņa ar pāris klikšķiem uzlikt 9 minūšu taimeri (tik ilgi rītos vāru auzu pārslu putru). Vārdsakot, uzliku sev 9 minūšu ierobežojumu šim ierakstam (rakstīšanai).

* franču izsauciens, kad sāc kaut ko darīt, piemēram, sāc rakstīt kontroldasrbu**, pārbaudes darbu, semestra beigu pārbaudījumu.... ko, nez, tas man atgādina?... Ak, jā, rīt jābūt darbā 8:15 uz franču valodas pārbaudes darbu! Merde ! C'est fini. <= te bija 9 minūtes iztecējušas, bet sk. nākamo piezīmi par un ap.
** steigā pieļauta drukas kļūda, ko pēc 9 minūšu iztecēšanas pārlasot pamanīju, bet [ko] nolēmu paturēt sev par biedinājumu un par mācību, ka laika ierobežojums nenozīmē, ka drīkst darīt pavirši. Šis būs būt mācība, ka jāieplāno arī pārlasīšanas (un pārbaudīšanas un labošanas) laiks. Šo zemsvītras piezīmi atļāvu sev ārpus atļautā laika, jo tā ir nepieciešama papildu informācija ieraksta lasāmībai. Trīsreiz ļauju minēt, kurš autors riskēja (un dzēra šampanieti) un nepārbaudīja svešvārdu pareizrakstību un lietošanas autentiskumu.