divi_g nesen iešārēja linku iz vietējās avīzes, kur dažādi repatriējušies igauņi sūdzas, cik viss te ir briesmīgi, cilvēki nelaipni, neatbild uz sveicieniem un vēl burkšķ pretī, ja tu šo uz ielas pasveicini (par šo tēmu arī komentators nesen pastāstīja, kā ir).

Nezinu, kur un kāpēc viņi tādus kultūršokētus igauņus izrāvuši, gan jau pilnīgi jebkuram cilvēkam iestājas lielāks vai mazāks kultūršoks, pārvācoties uz citu valsti.

Šodien praksē pārbaudījām, ka vells nav tik mells, kā to mālē — meita izdomāja pamāt garām braucošam autobusam, šoferis arī pamāja pretī.

Ar to pašu autobusu tai pašā vietā novēroju arī citu īpatnību, kas, man šķiet, ir atšķirīgas kultūras, kapu kultūras pazīme: kāda sieviete, kas acīmredzot bija apmeklējusi turpat blakus esošos kapus, pie kapu vārtiem esošajā pieturā gaidīja autobusu, autobuss atbrauca, piestāja, un sieviete kārtīgi notīrīja kājas (kā to parasti dara pirms ieiešanas mājā, uz kājslauķa) un tad tik kāpa autobusā.

Secinājumus no šī novērojuma palīdzēja izdarīt cita sieviete, kas vēl 5 min pirms tam bija turpat netālu iznākusi no kapiem un zālītē noslaucījusi kājas pirms kāpšanas automobilī.

(Stāsta hronoloģiskā secība: a) sieviete noslauka kājas pirms kāpšanas automobilī, b) 5 min. vēlāk cita sieviete noslauka kājas pirms kāpšanas autobusā, c) 15 sek. vēlāk mums pamāj draudzīgs autobusa vadītājs.)

Bet nu, izlaižot pārlēkšanu pie secinājumiem, gribēju teikt, ka ļoti labi izstaigājāmies, man ļoti patīk šāds laiks — diezgan silts, miglains, rudenīgi dzeltens, un vēl nebija satumsis. Nice Weather for Ducks, indeed.

( ilustrētā svētdiena )

Tagad ķeršos pie pankūkām, taisos taisīt barteri — pankūkas pret āboliem, tikai nezinu, ko ar tiem āboļiem darīšu.