Preambula. Īpaši svarīgais
Vislatvijas Cibas Personības Tests ir mani pievīlis un nav man atsūtījis rezultātus (un citi pa tam lāgam ir paguvuši sazin cik jaunus testus izpildīt un uzreiz saņemt rezultātus), tāpēc man ir stress un es gandrīz gandrīz nebūtu uzzinājis atbildi uz svarīgo jautājumu "kas es esmu". Bet. Tā vietā es izlasīju kādu no padziļinātajiem horoskopiem (kaut kur te cibā mētājās links, goda vārds, neatceros, kurš to bija ielicis) un esmu aizpildījis šo trūkstošo nišu ar trūkstošo informāciju. Piemēram, es noskaidroju, ka es esot virspusīgs cilvēks, un ar šo atziņu es esmu apmierināts. Jo...
Tagad man ir karogs rokās, un es dodos skatīties popsu — pieveikt Oskaram nominēto filmu maratonu. Kā jau katru gadu ap šo laiku. (Var jau būt, ka šī mana tradīcija nesniedzas baigi tālu atpakaļ, līdz gadsimta sākumam pilnīgi noteikti ne, bet man jau tagad patīk to saukt par tradīciju.) Jāteic, līdz nomināciju paziņošanai biju redzējis tikai dažas no
sarakstā iekļautajām filmām, un līdz galam noskatījies vēl
dažāk mazāk — attiecībā uz "The Tree of Life" man vēl jāsaņemas tikt tālāk par pirmajām divdesmit minūtēm. No citām nominētajām filmām esmu redzējis vēl arī "Drive" (šamiem viena nominācija par labāko skaņas montāžu (tiešām to nomināciju tā sauc latviešu valodā?)) un "Rise of the Planet of the Apes" (nominācija par labākajiem vizuālajiem efektiem (man nav milzu pārliecības par Vikipēdijā sarakstītajiem nomināciju formulējumiem, bet lai jau paliek)). Par abām pēdējām filmām pilnībā piekrītu — abas nominācijas ir pelnītas. "Drive" skaņa (jo īpaši mūzika) tiešām mani pavilka, bet "Pērtiķu planētas sākotnes" vizuālais tiešām bija
nereāli reāls. Un arī piekrītu, ka neko
mežonīgi daudz vairāk (citās nominācijās) tām filmām nebija ko darīt, lai gan vienubrīd pat satraucos, ka internetos manu, ka "Drive" kļūst par kulta filma, bet es tur neko tik ūber krutu nesaskatu. Whatever, piedodiet, pofig, piedodiet, lai jau.
Bet. Šodien noskatījos "Midnight in Paris". Mmm, ņam, ņam, garšīga filma. Man ļoti patika. Vudijs Alens ir foršs džeks. Tāda forša filma par rakstnieka sapni. Kur nu vēl burtiskāk. Man ļoti patika (vai! to es laikam jau teicu). Un vēl romantiska komēdija. Tieši man uz kārā zoba. :D Dažās citās filmās Vudijs Alens pats arī tēlo, bet šajā filmā jau no paša sākuma mani nepameta sajūta, ka galvenais varonis (Ovena Vilsona personā) runā tieši Vudija Alena stilā. Savukārt izskata ziņā šis te galvenais varonis man ļoti atgādināja kādu V-pils muzeja darbinieku Dzintaru. :) Bet filmā ir vēl daudzi forši aktieri (piem., Marijona Kotijāra! Un kas to būtu domājis, ka tur arī Karla Bruni! Un citi!) un vēl foršāki tēli un vēl foršākā pilsētā. Ne mirkli nešauboties, filmai dodu 9 ovenus.