Izrādās — ne es vienīgais, kuram jūk pilsētas autobusu maršrutu variācijas. Piem., 7. autobuss katru otro-trešo reisu brauc caur Kvissentali, kas ir tāda kā vietējā Mārupe, rajons pie upes, piebliezts ar villām. Šorīt autobuss pabrauca garām tam pagriezienam, pensionāri panikā, bet autobuss liels, tā uz vietas neapgriezīsies. Pariņķojām pa rajonu un galu galā neko arī nenokavējām.

Izkāpām vajadzīgajā pieturā (netālu no studentu kopmītnēm), un tur, kā jau katru dienu šonedēļ, mūs sveicina kārtīgi novemts pieturas stikls. Apsveru domu pabubināt svešvalodā un aizsist e-pastu pašvaldības "karstajam telefonam".

Vēl gribēju "pažēloties", ka kāds ir pierakstījis manu e-pastu Romano's Macaroni Grill restorāna jaunumu listē, un man pa laikam piesūta īpašos piedāvājumus, piem., šonedēļ visi vīni par puscenu. Problēma tāda, ka tuvākais restorāns esot Ēģiptē. Ko-man-tagad-darīt?

BTW, sveiciens Katrīnām, Katēm, Kadrijām un Trīnēm. Ko es nesen esmu uzzinājis — arī igauņiem ir Mārtiņdiena un Katrīnas diena (nu, labi, latviešiem tā Katrīnas diena biežāk saukta vienkārši "Katrīnas"*), tikai viņiem "notiek" līdzskaņu mija** un pirmo viņi sauc par Mardipäev ("päev" ir diena, ja kas), bet otro — Kadripäev. Bet datumi tie paši.

* Mārtiņš taisa tiltus, Katrīna ārda: pa Mārtiņiem salst, pa Katrīnām kūst. Tā kaut kā arī nebija šogad? Kāds bija laiks pa Mārtiņiem?
** Šo nevajag uztvert kā nopietnu lingvistisku teoriju.

Interesanta ideja no jantup — kā būtu, ja valsts definīcijai panemtu nost ģeogrāfisko dimensiju. Idejai gan prasītos profesionālāku pamatojumu (autors pats atzīst, ka nav jurists), bet vispār... lielos vilcienos piekrītu, ka pasaule uz to varētu virzīties. Nez, kā būtu, ja privātas korporācijas aizstātu valstis. (Tas jau nav noticis?)

Un, starp citu, pamanīju Satversmes 114. pantu — krievu valoda (kā mazākumtautības valoda) jau ir aizsargāta Satversmē, tā ka cepiens ir lieks. :)