Es te ieklausījos vienas popdziesmas vārdos:*

I gotta turn this car around
I never should have left your there

Un atcerējos vienu smieklīgu gadījumu no vidusskolas laikiem, kad tikko biju dabūjis autovadīšanas tiesības un mēs vizinājāmies apkārt ar mana tēva Passātu (tolaik sauktu par passaķ, bet tas ir cits stāsts). Gadījās tā, ka braucām kaut kur pilna mašīna ar klasesbiedriem, kaut kur piestājām sazin ko darīt, un tad izdomājām, ka brauksim tālāk. Es iekāpju, mans blakussēdētājs iekāpj, braucam, runājamies, pēc kāda brīža konstatējam, ka aizmugurē sēdošie neko neatbild — paskatamies atpakaļ, bet tur neviena nav! :D Braucām atpakaļ, šie, protams, bija turpat, kur atstāti, dusmīgi, jo domāja, ka mēs to speciāli...

* jā, man te pēdējā laikā pielīp tā populārā mūzika, ko tie jaunie klausās :D

Kurš putniņš agri ceļas, tas apdomājas, ka tik agra celšanās brīvdienā nekam neder, un liekas gulēt tālāk.

Brokastis paēstas, internetā pasēdēts, tagad varētu kustēties uz tuvāko iecirkni, tikai vilciens jau aizgājis, šoreiz burtiskā nozīmē.

Kratāmies mikriņā uz Valku. Nu jau Otepää.

Hmm, man šķiet, ka esam iestrēguši Valgā/Valkā. Ja šurp braucot te apvienotajā autoostā - dzelzceļa stacijā es nevarēju iebraukt atpakaļ braukšanas laikos, tad tagad pār mani nāca apskaidrība un es sapratu, ka šovakar uz Tartu vairs iet tikai viens autobuss - pēc 3 h.... Apsveru domu palikt pa nakti kādā no šīm pilsētām, jo mazākais ceļotājs ilgi šito neizturēs. Pagaidām viņa ir nodarbināta, eksplorējot tukšo stacijas ēku ar mega atbalsi. (Kā es šo rakstu, mums pievienojās bomzis. Lieliska perspektīva.)

Aleluja! Pēc vandīšanās pa nošņurkušo dzelzceļa staciju un tusējošiem jauniešiem nepilno mazpilsētu, LuxExpress autobuss liekas kā komforta etalons. Un te beidzot var dabūt karstu kafiju! (Riia kohvik gan arī piedāvāja gardu kafiju un ņammīgas pankūkas, bet tas bija sen un tur jau sen ir slēgts.) Ja vēl kā uz burvja mājienu varētu iegūt sausas kājas un ātri apgūt teleportēšanās spējas, lai no autoostas nokļūtu mājās, vispār būtu ideāli. Runājot par autoostu, ļoti ceru, ka no noguruma neaizmigšu tagad pārāk cieši un nepabraukšu garām savai pieturai/pilsētai. Nebūtu pārāk glīti, ja mēs pamostos uz Krievijas robežas - un tur jau mūs noteikti pamodinātu - pases gan mums ir un Sanktpēterburgā es gribētu paviesoties, bet vīzas ta mums nav!

Vārdusākot, vēršos pie ceļotāju aizbildņa - sv. Nikolaja, sv. Rafaēla, Merkura vai kurš nu ir tas īstais - paldies par ceļojumu, tagad vēlamies nokļūt mājās.

* Vārdnīca mani informē, ka "mājup" igauņu valodā būtu "koju". Heh.