Turpinām igauņu alus darīšanas tradīciju pētījumus. Ak neesmu par to iepriekš neko rakstījis? Toties tagad rakstu!

Līdzšinējie novērojumi ir tādi, ka vietējā alusdarītava A. Le Coq, kas miestiņu brūvē tepat upes otrā krastā, ir sagādājusi manīm nelielu vilšanos. Kaut kur biju sagrābstījis info, ka A. Le Coq Premium esot igauņu labākais alus. Skuju!

Toties patīkams atklājums bija veikalā paķertais dzēriens Saku Mõdu. Vispirms mani izbrīnīja, ka nekur uz etiķetes neatradu ne ar pušplēstu vārdu pieminētu "õlu" (kas igauņu valodā būtu alus), tā vietā šis bija nosaukts par "jook" (dzērienu). Tad nu sāku meklēt internetos, kas ir Mõdu, un izrādās — tas tak tas senlaiku dzēriens medalus, turklāt garšīgs!

Šī ieraksta vajadzībām veicu nelielu papildu izpēti, un uzgāju mājaslapu, kas izskatās kā izkāpusi no deviņdesmitajiem, toties piedāvā interesantu informāciju par alu, Igaunijas alusdarītavām un to piedāvātajām sortēm, alus dziesmām, alus vārdnīcu (!), Igaunijā importēto alus šķirņu uzskaitījumu (no Latvijas viņi ieved Aldari, pff!), un tas viss skaidrā igauņu valodā! :) Nē, nopietni, nav nemaz tik nesaprotami, it sevišķi, kad iedzer kādu alu, tad visas valodas padodas labāk. ;)

Ak, jā, šobrīd testēju vienu no Saku produktiem Saku Praha, ko viņi paši raksturojuši skaidrā čehu valodā kā "klasické hořké pivo" (sveiciens vistu_zaglisam). Šajā sērijā viņiem ir arī Saku Manchester un Saku Dublin, bet tiem es vēl neesmu pieķēries, kaut kā angļu alus neinteresē. Par pašu Saku Praha — alus kā jau alus, pagaidām šis dod pluspunktus novērojumu ailē par Saku.

P.S. Igauņiem šovasar bija sociālā reklāmas kampaņa ar latvieša ausi aizgrābjošu nosaukumu: "Kui jood, ära uju!" ;) Uzmini nu, par ko tā bija. (Mājiens — klik uz linka.)

Post skriptum, post 3 alum, post 2 h. Verdikts par Saku Praha — alus ir ok, bet par manu mīļāko alu šis nekļūs. :)

Tikmēr pirms 80 gadiem Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis ziņo:

"Liela komunistu neveiksme.
Gatavojoties Saeimas vēlēšanām, komunistu uzpirktie dienderi attīstījuši rosīgu darbību vairāk virzienos: vieni rakstījuši un drukājuši vēlēšanu uzsaukumus un proklamācijas, citi tos izdalījuši, daži, izpildīdami Maskavas sūtītās instrukcijas, mēģinājuši iespiesties citās organizācijās, lai tās šķeltu un radītu tur opozīcijas grupas, vēl citi pindzelējuši komunistu uzrakstus uz sētām un ielām, vai ari mēģinājuši sarīkot nekārtības u. t. t., — vārdu sakot — uz komunistu pavēli un par komunistu naudu — gribējuši būt ļoti aktivi un rosīgi. Viņi pat iegādājuši slepenu drukātavu un rakstāmmašinas! Zīmīgi, ka mūsu darbīgās politiskās pārvaldes ierēdņu nupat atklātā Rīgas 1. komunistu rajona vadība atkal atradusies žīdu rokās. Daļa no pēdējiem ir studenti. Apcietināti ari daži krievi, bet latviešu ir samērā ļoti maz. No jau apcietinātiem komunistiem minami žīdi Eižens Fridmanis, AI. Joelsons, Šije Segals, Rivka Kofeika, Rivka Volžonoka un vēl citi, no krieviem — Tautas labklājības ministrijas darbinieks Nikolajs Mironovs un vēl Dmitrijs Markovs, bet no latviešiem pag. gadā no sociāldemokrātiem aizstāvētās Rīgas 4. vidusskolas sienas avīzes lietā pazīstamais Voldemārs Sils.

Politiskai pārvaldei izdevies nevien apcietināt atbildīgus komunistu darbiniekus, bet ari atrast viņu slepeno drukātavu, biroju, instrukcijas, pārskatus, šifrus un citus ļoti svarīgus materiālus. Starp citu no atrastiem komunistu pārskatiem redzams, kā viņi paši atzīst, ka viņu pretvalstiskai darbībai Latvijā esot ļoti, ļoti mazi un niecīgi panākumi, jo pat bezdarbnieki tos neklausot."