Noskatījos "127 stundas", filmu par džeku, kas iesprūst šaurā bezizejā. Man ļoti patika, kaut gan "patika" varbūt nav īstais vārds (brīžiem miedzu acis gandrīz ciet, lai nebūtu platām acīm jāskatās uz tām šausmām, kas galu galā kļuva par iedvesmojošām šausmām — kas to būtu domājis, ka es kādreiz lietošu šādu vārdu savienojumu?).

Ļoti labi uzņemta filma, ļoti iespaidīgs Džeimsa Franko tēlojums. Ļoti reālistiska (man burtiski bija sajūta, ka esmu turpat iesprostots zem tā akmens, nu ne gluži fiziski, bet domāju, ka sapratāt), ļoti iedvesmojoša — vienā rakstā uztvēru konkrētā "aprakstītā" cilvēka paustu domu, ka "our boulders in our lives are our blessings" (apm. "mūsu dzīvēs esošie akmeņi ir mūsu svētība", bet īsto, paplašināto jēgu var uztvert no filmas).

Filma ir pelnījusi Oskaru kā gada labākā filma (nezinu gan, kā veiksies salīdzinājumā ar citiem favorītiem, ko vēl neesmu redzējis), arī Džeimss Franko ir godam nopelnījis iespēju tikt nominēts, man nebūtu žēl arī iedot viņam to statueti. Oskars par labāko adaptēto scenāriju? Es nez, varbūt — ļoti labi uztaisīts stāsts par 5 dienām, kurās faktiski nenotiek nekāda spraiga darbība. Tāpat atbalstu Oskara iešķiebšanu par montāžu: brīžiem čurāju karstu no tā, cik kruta safilmēts un samontēts.

AR Rahman taisa foršu mūziku, visu cieņu, bet nominēto fona mūziku gandrīz nepamanīju, nevaru spriest. /Raustu plecus./ Tātad secinu, ka tipiska filmu fona mūzika, droši vien laba, zinot AR Rahman.

Oskaram nominēta arī AR Rahman komponēta dziesma "If I Rise", vārdus sarakstījusi Daido un viņa brālis Rollo Ārmstrongs (no Faithless). Forša dziesma, tipiska AR Rahman kvalitāte, lai gan filmā nepamanīju. :)

Kopumā — ļoti laba filma, dodu 9 frankus no 10. Nonākot šādās situācijās, cilvēkam ir iespēja pārdomāt savu dzīvi, izvērtēt to, kas dzīvē ir patiešām svarīgs. Filma ir tik labi uzņemta, ka režisors Danijs Boils dod mums iespēju to izvērtēt, sēžot kinoteātrī vai savās mājās, siltumā un drošībā.

Neiesaku tiem, kam paliek nelabi no asinīm. Un arī tad iesaku saņemties (man pašam arī ir liela pretestība pret asinīm un asiņainiem skatiem), būs to vērts.

P.S. Kad dodaties kaut kur, pastāstiet savējiem — uz kurieni. Un varbūt paņemiet līdzi Šveices nazi.

Bāc, bet šodien taču ir svētdiena nevis pirmdiena!
Kas man vispār lika šonakt/šorīt satraukties, ka ir darbadiena? Doma, ka būs jāceļas un jāstrādā no mājām uzreiz pēc pamošanās?

Bet nu labs brīdis pagāja, pārskatot dienišķos portālus un brīnoties, kāpēc visur tik maz satura. Arī darba e-pasts tāds tukšs...