Es jau saprotu, ka nav diez ko košer atzīties, ka tev patīk Lady Gaga, it sevišķi, ja to pasludina cilvēks, kuram 30 klauvē "uz sliekšņa" - un pie šīs sentences es labprāt atzītos, ka gribētu, kaut man atkal būtu tā apmēram 21-24 gadi. Un tomēr es drosmīgi teikšu, ka "bad romance", lai gan sākumā ritīgi kaitināja, tomēr ar laiku pielipa un tagad vnk... liekas apbrīnojami, kā viens cilvēks popmūzikā var tik ātri tik daudz sasniegt. Par Džastinu Bīberu neko daudz nezinu, zinu, ka labi dzied un ka katrs sevi cienošs cilvēks "neko par viņu nav dzirdējis", haha.

Upd. Ā, nu jā, ierakstam varētu piešķirt alternatīvo virsrakstu "0,75 l vēlāk". ;)

Man vēl rezervē stāvēja ieraksts par to, kā es ar Okartes internetu nosērfojos "zili zaļš", kad kredīts jau bija iztērēts un jau bija radies pagalam muļķīgs jautājums à la, vai tagad LMT prasīs man sūtīt atpakaļ visus saņemtos bitus un baitus, tomēr saņēmos un šādu ierakstu nepublicēju, jo nojaušu, ka daži lasītāji varētu to pārprast. Ups. Haha.

Es biju pavisam mazs, šķiet, tas bija vēl tajos laikos, kad Padomju Savienība vēl netaisījās sabrukt. Viesojāmies pie radiem Kurzemē un vienudien ar tēvu un vectēva brāli devāmies uz netālo karabāzes lidlauku. Pirmo un vienīgo reizi dzīvē es sēdēju iznīcinātāja kabīnē. Kabīne bija man par lielu. Lidmašīna nekur nelidoja. Un tomēr tas bija manas bērnības viens no spilgtākajiem piedzīvojumiem. Viens no tuvākajiem brīžiem cilvēces sapnim ar segvārdu "lidot". No tiem laikiem man ir slēptais sapnis iet armijā un iemācīties lidot, lidot ar iznīcinātājlidmašīnu.

Šis video to vienmēr atgādina.