10:25 am
kā es gāju iepirkties
Vakar vakarā, kādu stundu pirms veikala slēgšanas gāju iepirkties vietējā Iki, nesteidzīgi sameklēju visu, ko vajag, bezmaz visas nedēļas šopingu uztaisīju, sakrāmēju savas mantas uz kases lentas, kasiere sāk savu skenēšanas darbu, es sāku kabatu taustīšanas darbu - viena kabata, otra kabata, a makatanav! Kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, jā, atceros, mans maks ta' uz ledusskapja palika. Viegli stostīdamies un smaidīdams pārtraucu kasieres darbu ar savu atklāsmi, ka diemžēl nevarēšu samaksāt. Ai, kāds tracis sacēlās, kasi tak nevar anulēt, tur tak jau 10 latu vērtībā preces "iesistas", aijohambibalen! Labi, ka veikals bija pustukšs, darbinieku vairāk kā klientu, bet nu vienīgā kase un rinda sāk veidoties, apsargs šurpu, kā nu tagad anulēsim čeku, kā nu krāmēsim visu atpakaļ plauktos, kā nu tagad būt (tas nekas, ka kasierei uz vārda birkas cēls amata nosaukums "administratore" un pašai tak (pēc manas izpratnes) vajadzēja būt pilnvarotai risināt šādas problēmas). Es, mierīgs cilvēks būdams, tikai "mieru, tikai mieru, es pēc 20 min būšu atpakaļ", tas nekas, ka pulkstenis rādīja 21:33. "Un, ja nu jūs nepaspēsiet, un ja nu vispār neatnāksiet" un tā, un šitā. (Es domās, ko skaļi neteicu: "Bļe, es tak tepat blakus dzīvoju, vienīgais jēdzīgais veikals, it kā mani neatpazītu (nu, ir mums te lauki, kur, gadu padzīvojot, jau visi kranči pazīstami) un baigi man vaj'g ar viņiem salamāties, un uzmest ar čekā iesistu alkoholu", mhm, atzīšos, ka arī tā krājumu visai nedēļai vakara relaksam iepirku.) Apsargs daudz mierīgāks, paskaidroja kasieres paniku, viņiem tur visur kameras, kas nu būs, ja "lielā vadība" uzzinās un tā, nekādas ķīlas nevarot ņemt - gandrīz jau piedāvāju telefonu atstāt. Piebildīšu, ka tas viss no ieraksta 2. rindiņas aizņēma ap 2-3 minūtēm, un mirkli vēlāk, kad šie tomēr bija anulējuši čeku, jau ar vieglu steigu devos cauri tumsai uz mājām, kāpnes, durvis, ledusskapis, durvis, kāpnes, un atkal ar vieglu steigu cauri tumsai uz veikalu. 21:46 biju atkal pie kases, atradu, ka šamie bij' manu grozu turpat pie kases atstājuši, nu jau visi mierīgi, tudiš pīp, paldies, visu labu!