Nu labi, atzīšos. Es patiesībā esmu jaunais krievs. Gāju pirms pāris mēnešiem pirkt biļeti uz koncertu. Naudas žēl nebija - "Nu, ko jūs varat piedāvāt? Ak tā, visās pirmajās 10 rindās cena vienāda un nav nemaz tik dārga? Dodiet man 2 gab. pirmajā rindā, šeit - pašā vidū." Tā nu es pēdējos pāris mēnešus dzīvoju, klusi brīnīdamies par sevi. Derētu uz to koncertu arī attiecīgi saģērbties - izvilkt no skapja savu caurumaino ādas žaketi, tas nekas, ka tās izcelsme ir hipiju puķu laikmets un pzrk savulaik to krietni nobružāja pa tusiņiem. Vēl būs jāsameklē visi bling-bling pričendāļi, zelta ķēdes (un ar to es tiešām gribēju teikt "ĶĒDES!"). Jāatgādina sev, ka visu koncertu jārunā pa telefonu.

Ļoti gribas tagad, šeit un tagad, iet gulēt un rīt iet uz darbu un pastrādāt. Galīgi safārējies tu pzrk esi. Bet tas laikam tāpēc, ka kāds ir nospēris manu šonedēļu. Neko nesaprotu, kur tās piecas dienas palika.

Šķiet, tas bija pirms īsa brīža, kad pīppauzē kolēģis apjautājās, vai arī man liekas, ka šodien ir piektdiena. Zinu, ka tas bija vakar, ņemot vērā, ka es atbildēju kaut ko par regulāru skatīšanos kalendārā un no tā izrietošām zināšanām par ceturtdienas esamību. Ja monitora stūrī nebūtu pulksteņa, es vispār pazaudētu pēdējo saikni ar realitāti.

Ok, dienasgramatas šārīta ieraksts par krītu pats par sevi ir augstas raudzes, bet šī komentāru diskusijas apakšdiskusija ir vienkārši smieklīga.