Pazīmes liecina, ka esmu vairāk slims nekā citās dienās pēdējo pāris nedēļu laikā.
(Tagad te vajadzētu piekabināt kaut kādu interesantu un asprātīgu piezīmi, lai lasītāji nezaudē mundrību.)
Dziesma par dzeltenajām kurpēm laikam nav mainījusies kā es te stāvu. Tas ir, kopš manas dzimšanas dienas. Ak, padomju romantika.
(Asprātīgi tas nebija, bet nerūp.) Gribēju šodien piezvanīt vecvecākiem. Pat visiem trijiem, bet nepiezvanīju nevienam. Piezvanīšu rīt.

Gāju cauri tirgum un tur bija mazītiņš cilvēciņš. Nu pavisam maziņš, tāds trīsgadīga bērna augumā. Un palika tā dīvaini. Es redzēju, kā ļaudis atskatās. Un tad man likās, ka pēc 20, nē 15 gadiem būs videoblogi. Tev pat nebūs jāpapūlas izvilkt kameru un kaut ko filmēt, jo viss jau tāpat tiks saglabāts pie redzes sensoriem pieslēgto videoierakstīšanas iekārtu (implantu) atmiņā. Un videoblogs būs tāds highlight par tavām dienas gaitām, papildināts ar ārējo, visuresošo novērošanas kameru materiāliem ilustrācijai.

Slimība saasina maņas.