Sēdējām Daugavmalā, skatāmies - mūs ielenc smaidīgas policistes. Wii. Izrunājāmies, papļāpājām par šo un to, samaksājām, sarunājām tikties pēc pusgada turpat. Nu labi, es samaksāju, jo mans draugs ir haļavščiks.

Administratīvais sods uzlikts par Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 45 p. 3 1 4 neievērošanu un tiek noteikts Ls 5,- (piecu latu apmērā). Pārkāpuma vietā Krastmala
atradās publiskā vietā ar atvērtu alkoholisku dzērienu (pārkāpuma īss raksturojums).

Ak jā, mēs teicām "sabiedriska vieta" un viņas visu laiku laiku laboja uz "publiska vieta".

Starp citu, "no drošiem avotiem" vakar uzzināju, ka es esot precējies un dzīvojot Vācijā. Skumji, ka es esmu tik zemu nolaidies, ka pat pats sevi neuzaicinu, turklāt ar šādiem gājieniem nostādu sevi muļķīgā lomā drauga priekšā, kurš jutās vīlies, ka nav aicināts.
Tipa, no šizofrēnijas laikam neizbēgt. :)

Tā nu es te čunčinu uz priekšu ar savu karavānu, bet reizēm ir interesanti paklausīties, ko tie suņi rej.

Man liekas, ka es nosprāgšu, ja nedabūšu svaigus zaļos salātus vai vismaz auksto zupu.

jēēē!

http://pzrk.klab.lv

thx watt!

Mazliet padomāju. Gandrīz izdomāju, ka varētu skriet uz filmu, kas sākas (nu labi, reklāma sākas) pēc astoņām minūtēm (tas bija, kad vēl nebiju sācis šo rakstīt). Bet ir karsts un galīgi negribas nekur skriet. Un labāk mierīgi un lēnām izdarīšu visu, kas vēl jāizdara pirms iešanas mājup (nē, ja jūs padomājāt, ka man vēl darbi nav pabeigti, tad jūs gandrīz maldāties - šodien arī netaisos tos beigt, jo tie ne tuvu nav pabeigti).

Vēl es gribēju te mazliet paņerkstēt pagaudot papļerkstēt par to, ka nākamās 3 nedēļas baudīšu mieru no vasaru baudošajām kolēģēm, un par to, ka man šodien notikās algas pielikums. Papļerkstējis esmu vēl neesmu līdz galam. Vajadzētu laikam sakarā ar plānoto cibas nebūšanu nedēļas nogalē kaut kā solīdāk noslēgt darba dienu, jo nevar zināt, vai vakarā man nāks prātā kas neparasti vērtīgs un tādēļ iecibojams. Bet arī tagad nekas neparasti vērtīgs nenāk prātā. Ok, varbūt ienāca gan. Lūk, jums biudīte ( iz Wulffmorgenthaler )

Hmm, kaut kā esmu sācis rakstīt ierakstus iz "ko es ēdu" stila. Jāpadomā arī par šo.
Atā, čibuļi, līdz vēlākam.

Nopirku sev baigās ūziņas. Tagad mēģinu atcerēties kādu precīzāku citātu iz Jāņu nakts krāsas limuzīna par šo tēmu. Nekas nesanāk. Atmiņā ir tikai daži vizuāli fragmenti, usjo.

Un vēl - pamēģiniet nākamreiz, kad saņemsiet e-pastu ar cibas komentāru, neskatīties uz to, kurš ir komentējis un uz kādu komentāru vai ierakstu tas ir atbildējis, un izlasīt tikai atbildi. Tad atliek štukot un brīnīties, kāpēc viņš/viņa tev to ir atbildējis. Es tā nupat nejauši izdarīju. Ak es.