Ir pazudusi daļa manu drēbju, tai skaitā visas labākās mīļākās iecienītākās labākās apakšbikses. Bet es taču dzīvoju viens! Ko nu? (Varbūt nevajadzēja vakar to kārtību taisīt...)

upd.: Turklāt jau no pamošanās brīža mani ir apsēdusi kaut kāda dziesma, vai precīzāk - viena tās rindiņa, un man nav ne jausmas, kas tā par dziesmu un vai vispār tā rindiņa ir tieši tāda, kā man liekas. Kā mēs vakar noskaidrojām, ja ļoti grib, tiešām ir iespējams "lift me up" interpretēt par "lesbians".
Ja līdz vakaram nepāries, meklēšu līdz atradīšu!

upd. upd. Kad beidzot atradu 30 sekunžu samplu tai dziesmai, kura man likās, ka ir tā dziesma, es sapratu, kāpēc dēcēplusplus to neatradu - tā ir kantrī mūzikas dziesma un tātad nav tā dziesma, ko es neatrodu. Hmm, nē, tā nav tā dziesma, ko es meklēju.

Atvērās "viltīga" weblapa pirms winamps nokārās.

( ... tālāk ... )

Heh, franču valodas nodarbības... Jā, tas bija smieklīgi labi izdomāts.

Cita starpā vakar guvu baigo dzīves pieredzi. Kā tas ir - izgāzties. Neba nu pirmā reize, kad izgāzos, bet sen tas nebija noticis tik, tik... ļoti...
Totāla izgāšanās un kļūšana par smiešanās objektu visa vakara garumā. Nez, man jau liekas, ka man izdevās no tās situācijas izkļūt kaut cik adekvāti un pasmieties arī pašam par sevi, bet trauma uz kādu laiku būs. Pats jau vien pie visa biju vainīgs.

Piedodiet, nestāstīšu sīkumos. Baigais kauns.