Dzīvespriecīgi sāktā saruna ievirzījās tādā mazliet īgnā diskusijā par patriotismu un svētku svinēšanu. Izrādījās, ka es, kurš ik pa laikam kaļ plānus par tēvu zemītes pamešanu, svin vairāk nekā mana meitene, kura netaisās pamest Rīgu. Jāpiebilst, ka šajā brīdī paradokss ir saskatāms arī tajā apstāklī, ka es esmu Rīgā, bet viņa - mazpilsētā Eiropas sirdī.
Labi, jāpiebilst arī tas, ka es biju tas, kurš bija vairāk īgns.