Tu cilvēks, neatraudamies no pildspalvas un galvu nepacēlis, iedvesmas brīdī uzbur daudzas (precīzi neteikšu, lai nenojauktu šī stāsta būtību nenosistu uzmanību, bet ap šo brīdi tā laikam tomēr ir nosista gan) lappuses ar koncentrētu tekstu. Totally dedicated (lai kā arī to tulkotu). Un ko tu saņem pretī? No sākuma tu vienkārši nesaņem. Pēc tam tu kautrīgi apjautājies un dabū pretī morāli par vienu (1) umlautu. Tb tā trūkumu. Kāda ir šī stāsta morāle? Šī tev nav nekāda fabula, kur visi (nu labi, daži) secinājumi priekšā uzrakstīti.

Nu faktiski tas bija par man piemītošo neklausīšanās trūkumu.