Mon, Jul. 26th, 2004, 01:35 am
Par pirmās nepieciešamības lietām

Vēl neesmu iemācījies, ka brilles aizsvīst, dzerot karstu tēju. Turklāt atstāt karotīti krūzītē tagad ir divtik bīstami.
Pamazām pierodu, ka jānēsā vairāk stuff sev līdzi. Beidzot saprotu sieviešu rokassomiņu lietderību.
Pa šo laiku kopš man ir brilles esmu vienreiz tās izmantojis lietišķāka iespaida radīšanai. Kas gan bija velti. Laikam.
Un vēl. Baigi grūti pierast, ka nevar bakstīt sev acis. Bet tik ļoti gribas...

Naktstauriņš ārdās pa pieputējušo lampas kupolu, kas pārmaiņas pēc ir pagriezts uz leju.

Plkst. 2.09 Ew, pa kuru laiku pagājušas 34 minūtes? Pa šito mirkli?

Mon, Jul. 26th, 2004, 06:56 am
[info]lietuts

Drīz Tu pie tām pieradīsi tā, ka aizmirsīsi noņemt dušā ejot vai ejot gulēt (-;
Vēl būs jāpierod, ka tās nosvīst ieejot no aukstas telpas siltā, ka lietus un sniegs atstāj uz tām pēdas (-;
Bet vispār pret svīšanu ir speciāls šķidrums ar kuru pārklāj briļļu stikliņus (man tā liekas) (-;