Nāk prātā vecie, labie laiki, kad koju kaimiņš bija ieviesis to old school čaiņiku, kas svilpj, kad ūdens ir uzvārījies. Tā kā koju istabiņu interjerā plīts neietilpst, tad čaiņiks svilpa virtuvītē gaiteņa otrā pusē. Lieki piebilst, ka tas tur svilpa arī naktīs un reizēm ilgi svilpa, ja mūzika tā skaļāk skanēja... Es biju koju bieds :)
Ā, un modinātājs (konsekvencei: buģiļņiks) arī man bija tāds, kas pīkstēja stundām ilgi.

Zārks jau nevar palikt tukšā: Tagad manu lomu pilda ugunsgrēka trauksmes sirēna, kas ziņo studentiem par gatavām maltītēm

Dīvaini, ka starp maniem pasaules uzskatiem ir vēlme netraucēt citiem