Viņa vairs nevarēja mierīgi pagulēt pa nakti, no rīta raudāja, kamēr ģērbu, negribēja ēst brokastis. Un, tā kā mans vīrs bija tas, kas viņu veda uz bērnu dārzu, viņa vairs negribēja, lai viņš vispār viņu ved ārā.
Un nē, es nemocījos sirdsapziņas pārmetumos, jo man apkārt ir daudz bērnu, kas šajā vecumā sāk bērnu dārzu un ir ļoti priecīgi :D