Turpinu mācīties braukt. Turpinu mācīties francais. Turpinu strādāt. Turpinu lasīt atvesto grāmatu lavīnu. Turpinu dzīvi interesēties par apkārtējiem. Turpinu, tas ir, nē, sāku mācīties ķīniešu valodu. Šausmīgi gribas, lai pēc diviem gadiem paskatoties uz šo periodu atpakaļ, varu apjaust, ka stāvēju milzu kalna piekājē un nu esmu daudz tālāk.
Vēl...Ir taču tik viegli otram pateikt kaut ko - varbūt pat nebūtisku - nebūtisku, nu tā - lai būtu kopābūšanas sajūta. Jeb vai pārlaist pirkstus otra sejai - tāpat. Tad kāpēc mēs sas. to nedarām, un ta vietā bojājam viens otram dzīves?