kā pie otrdienas...
Šodien ir tā nereize, kad man briesmīgi sāp galva. Ar mani tas notiek divas reizes gadā (aptuveni), bet tad uz pilnu klapi. Kā gan var būt jau plkst. 15:12, ja vēl nekas īsti nav padarīts?
SO ir visai slims un saguris - bet šī ir liela projekta palaišanas nedēļa, tātad – nekādu atlaižu, nekādas slimošanas. Vakar viņš neaizgāja uz mūsu mājas kopīpašnieku valdes sanāksmi un tad, pēc cūcības principa, atgriežoties no aptiekas, uzskrējām virsū abiem pārējiem valdes locekļiem.
Starp citu, viens no viņiem ir kādreizējs filozofijas skolotājs, kas tagad ir stipri gados un, pārdevis savu māju pilsētas centrā, nopirka trīs dzīvokļus mūsu mājas augšējā stāvā. tagad viņam pieder puse no visa augšējā stāva un terase apkārt pusmājai. Kopumā viņa miteklis maksā ap miljonu - lūk tā te dzīvo bijušie filosofijas skolotāji (kuri mantojuši zemes īpašumus no vecākiem – zemniekiem). Kungam ir pāri 70, bet – kā viņš man vakar izskaidroja - tagad viņš uz nedēļu dosies uz Šamonī, lai pakāpelētu pa klintīm.