Nesaprotu, kurā brīdī tas kaut kad izvēlētais pagrieziens izrādījās "ne tas". Šajās dienās es labprāt pakāptos uz baltajām kāpnītēm un ar strausa spalvu putekļu slotiņu viegli pārbrauktu saviem veco grāmatu foliantiem. Tad izietu ziediem pilnajā verandā un iedzertu glāzi apelsīnu sulas. Grāmatas, kāpnītes un putekļi ir, verandas, putekļošanas un sulas nav. Pozitīvi ir tas, ka skrien un traukties nekur īpaši negribas - gribas ilgi un pamatīgi kaut ko darīt, lai paveiktais būtu pilnīgs un skaists, un izcili labi padarīts.
Kaut kā iegūstot brīvību vienā dzīves pusē, rodas pavada citviet.
Viegluma sajūta ir jāaudzē un jāaplaista katru dienu. Eju paņemt sarkano viegluma lejkannu.