Kā šorīt izrādījās, iemesls, kādēļ SO tik ļoti visu laiku īd, ka man ir vajadzīga autovadītāja apliecība, ir tas, ka viņa māmiņa ir viņu vadājusi uz skolu/sporta nodarbībām/ slimnīcu, jo tētis to nevarēja, jo strādāja trīs darbos.

Tad nu man uznāca smieklu lēkme. Un pēc tās nācās izskaidrot, ka esmu gatava pamest darbu un iegūt autovadītāja apliecību, lai viņš mani varētu uzturēt. strādājot vismaz trīs darbos. Patiesībā tas ir lielisks modelis! Izskaidroju, ka man būs autovadītāja apliecība pēc trim mēnešiem, lai sāk vien meklēt tos savus divus papilddarbus. Nerunājot par to, ka dzīvojam 10 minūšu attālumā no skolas/bērnu dārza, un auto tur ir teju neiespējami novietot.

Šķiet, ka viņš ir pārdomājis dzīvi, jo tikko saņēmu epastu, ka varbūt tomēr autovadītāja apliecība nemaz tik svarīga nav.

Un jā, es zinu, ka ir forši, ja ir autovadītāja apliecība. Man vienīgi nav nekādas motivācijas un laika šim pasākumam, jo tas aizņem daudz laika, bet man ir simts un viena cita lieta, kas man patīk daudz labāk un dod daudz vairāk (franču un mandarīnu valodas, otrais maģistra grāds, PhD pieteikumi, sporta zāle).