Es vél arvien abonéju kaudzi žurnālu un pat avīzi. Gk, vecākiem, protams, bet ir daži žurnāli, ko saņemu Briselē. Nu, lūk, un abonēšanu īstenoju diezgan haotiski, jo es vienmēr aizmirstu pārskaitīt naudu uz LV kontu, aizmirstu, ko jau esmu pasūtinājusi, ar kādiem epastiem izveidotu konti attiecīgajās mājaslapās & paroles.
Šodien zvana kundze no .. vienas no izdevniecībām un jautā, vai es jau esmu abonējusi viņu izdevumus. Saku, ka, manuprāt, viņi to varētu noskaidrot vieglāk nekā es un skaidroju situāciju. Viņi man... piedāvāja atsūtīt rēķinu. Wtf? pastāv iespēja, ka es jau vienu komplektu esmu pasūtinājusi? Nu, es varot to neapmaksāt tādā gadījumā... jo viņiem, redziet, informācija par to, vai es esmu vai neesmu kaut ko abonējusi būšot tikai decembrī.

Izskaidroju kundzei, ka manuprāt, ja viņi uzlabotu sistēmu, no viņas zvana būtu lielāka jēga un mums abām šī saruna būtu vērtīgāka... uz ko viņa, cilvēks, nosprieda, ka es esmu regulārais kašķīgais pilsonis un novēlēja man jauku dienu.

Un tā vienmēr. Dienas Biznesam un Latvijas Vēstnesim jau gadiem ikgadus skaidroju, ka vairs viņu izdevumu pilnu pastkastīti man nevajag.

The Economist un politico ir ģeniāla sistēma - pēdējo mēnesi pirms abonēšanas perioda beigām par to pabrīdināt.