Hp
Nolēmām, ka pienācis laiks Harija Potera filmu maratonam - Fija nav ne redzējusi filmas, ne lasījusi grāmatas.

Es savas pirmās trīs grāmatas nopirku, atgriežoties no pētniecības nedēļas Romas Unidroit institūtā, tātad 1999. (?) gada rudenī? Ejot gar grāmatu veikalu, nopirku vienu, un tad atgriezos, lai nopirktu pārējās. Man jau bija 20, tātad es ar šo grāmatu neuzaugu, bet tomēr savā ziņā es ar to izaugu.
Ugunsbiķeri es jau nopirku pēc gaidīšanas Rīgā, Fēniksa ordeni - Oksfordā, Jauktasiņu princi un Dāvestus - Luksemburgā.

Ļoti priecājos, ka man tika visaptverošais gaidīšanas un koplasīšanas prieks, pusnakts lasījumi grāmatveikalā Oksfordā, uzlīmes, kurās atzīmēt lpp, līdz kurai izlasīts, lai pielipinātu pie drēbēm, jaunās grāmatas lasīšanu parkā, jo līdz mājām nevar aiztikt, jo jālasa. Luksembrugas pretimnācēji, ar ko saprotoši saskaties, jo visiem vienādi HP grāmatu maisiņi un visi nākat no Alinea.
Filmas, man liekas, es pat visas neesmu redzējusi, manējais Harijs Poters ir grāmatu Harijs Poters. lielā mērā tā bija pirmā grāmatu sērija, kuru tik pamatīgi lasīju angliski, sapratu kultūras norādes un atsauces. Un loti skumu, kad iznāca pēdējā grāmata, jo bija beigusies ēra.