Valodas un pieteikumi
Pieteikums valodu kursiem Parīzē oktobrī (trīs nedēļas). Redzēsim, vai sanāks. Jā, es zinu, ka ir cilvēki, kuriem "Pariž, Pariž" ir sapņu pilsēta. Es dotu priekšroku Barselonai/Madridei, ja vien man nebūtu sajūta, ka franču valoda ir iemesls, kāpēc es esmu nonākusi un palikusi Luksemburgā. Tāds kā karmiskais mezgls, ziniet.
Pirmo reizi no franču valodas es izvairījos vēl pamatskolā. Tika spriests par valodu klases izveidošanu un manis neiesniegtais pieteikums bija viens no iemesliem, kāpēc šāda klase (kurā būtu mācīta angļu un franču valoda) atvērta netika, jo nebija pietiekami gribētāju (pietrūka viena, tas ir - manis).
Otro reizi - iestājoties ģimnāzijā. Kā trešo svešvalodu es izvēlējos zviedru, nevis franču, aizbildinoties ar grupas lielumu (zviedru valodu mēs mācījāmies sešatā, kamēr franču valodas gribētāju bija ap 20).
Trešo reizi - mācoties bakalaura grādam. Te es apmeklēju nodarbības gandrīz pusgadu, ar diezgan nožēlojamām sekmēm noliku ieskaiti un šo nodarbi pametu.
Ceturto reizi - Anglijā. Uzrakstīju pieteikumu un neiesniedzu, aizbildinoties ar apjukumu un aizņemtību.
Un tad providencei bija līdz kaklam un es nonācu Luksemburgā, kur franču valoda tiek runāta un izmantota un kur mani tiešie darba pienākumi ir ar to neraujami saistīti. Un viss liecina par to, ka es šeit arī palikšu līdz brīdim, kad franču valoda man būs visai ciešamā līmenī. Turklāt manas otrās puses ģimene daļēji ir no Bretaņas. Un ziniet, ar visiem šiem priekšnoteikumiem, man izdodas savas prasmes franču valodā samazināt līdz minimumam un daudz vairāk priecāties par spāņu valodu. Bet ja es padomāju, mana mamma vienmēr man ir teikusi, ka franču valodu - to nu gan iemācīties nevar (par vācu valodu viņa vienmēr ir teikusi tieši to pašu). Par laimi, viņai nekad nav ienācis prātā šādi "apvārdot" ķīniešu valodu...
Vēl pieteikums civilajai partnerībai (nodokļi, ziniet), autoskolai, maģistra darbam. Ja nebūtu jāstrādā varētu veikt daudz lielisku lietu!