1) Brīvdienas pagāja zem pārvākšanās zīmes. Vairs negribu redzēt nevienu kasti, par gultām un plauktiem pat nerunājot. Nākamreiz - tikai ar 20kg, lidmašīnā un prom.
2) Kā pie ceturtdienas, sajutāmies ļoti atviegloti, atverot "manuāli" un konstatējot, ka mandarīnu valoda atsākas tikai nākamnedēļ. Neba ka trim nedēļām paredzētie mājasdarbi tiktu ar milzu degsmi pildīti.
3) Vājumā brīdī mana otra puse man apsolīja šinšillu. Nu, mana tirāde "Gribu sunīti, gribu kaķīti, gribu putniņus, gribu zivtiņas" ar sasaukšanās otru pusi "Ko iesāksim, kad ceļosim, trusītis ir mežonīgs dzīvnieks, trusīti mājās turēt nevar" utt. Ar nosacījumu, ka iegādāsim tādu gados vecāku. Dzīvnieciņi gan drīvojot 10-15 gadus, ta nu man nav īsti skaidrs, kā lai zooveikalā izskaidro, ka mēs gribētu dzīvnieciņu, kas būtu vismaz 8 gadus vecs.
4) Citā vājuma brīdī man tika apsolīta arī Ķīna. Šogad oktobrī. Vismaz divas nedēļas. Ak, ir kaut kas tāds, kas, ar mani kopā dzīvojot, liek viņam atplaukt.
Šogad:
svars un franču valoda, un mandarīnu valoda un konkurences tiesības. Un spāņu valoda. Un fizika drusciņ. Un tad es gribu sasniegt savu 30.dzimšanas dienu un būt ar sevi ļoti apmierināta kopumā.