Kaligrāfija
Biju uz pirmo otas kaligrāfijas nodarbību. Galvenokārt saņēmu aizrādījumus par to, ka nepareizi sēžu un nepareizi elpoju. Aplēju savu mācību grāmatu ar (ļoti melnu) tušu.
Atceraties glītrakstīšanas stundas? Tas, zināt, bija ļoti viegli. Lai rakstītu hieroglifus, tas ir jāapskata, domās pie sevis jānoskaita vilcienu secība ("Garākā" hieroglifa sakne sastāv no 17 "vilcieniem". Par laimi, tāda esot tikai viena vien. Bet tai var pievienot vēl 10 vilcienus. Atceries nu), domās jāuzzīmē kvadrāts, kurā hieroglifs ietilpst, un tad, neskatoties uz paraugu, tas drošiem, pareiziem vilcieniem jāuzraksta. Atceroties par paplatinājumiem, līdzsvaru, savstarpējo attiecību lielumā un telpā un nozīmi. Patiesībā, ar otu rakstot sanāk labāk - daļēji tāpēc, ka secība tieši rakstīšanai ar otu ir paredzēta.
Lai arī šis pasākums akmeņa izdobšanu, pilinot uz tā udeni, atgādina vairāk, nekā jebkas cits, ko es jebkad esmu darījusi, kaut kāds maigs mirdzums tuneļa galā aiz pagrieziena tomēr varētu būt. Ja iemācīšos 600 hieroglifus, varēšu lasīt vidusmēra avīzi (pagaidām es atpazīstu hmm kādu 100, un varu uzrakstīt kādus 50, laikam).
Vārds "labi" sastāv no divām daļām - "sieviete" un "bērns".
Domāju, ka nākamgad man būs jāizvēlās viens no virzieniem (no ķīniešu valodas, franču valodas, fizikas, spāņu valodas, konkurences tiesībām un rokdarbiem), un man arvien vairāk gribas izvēlēties latīņu valodu:)
Vēl piebildīšu par rakstīšanu ar datoru, ir vairāki veidi - viens ir rakstīt fonētiski un tad ir īpašas programmas, kas parāda visus hieroglifus, kam ir šāda izruna (ķēpa ar toņiem un savienojumiem), otrs veids prasa skaitīt vilcienus, tad ievadīt "atslēgu"/|"sakni" (piemēram, sirds hieroglifs ir atslēga daudziem hieroglifiem, kas saistīti ar emocijām, kā aŗī tas tiek pievienots, lai "tu" padarītu par "jūs", izrādot cieņu.
Ar vien' vārd' sakot, vai kāds brīnums, ka man īsti neatliek laika nekam?