Patiesībā, visiem puišiem, ar kuriem es esmu kādreiz randiņojusi, pēc tam, kad mūsu attiecības ir beigušās, būtu vai nu jāmirst žēlabās vai jāiet klosterī. No taisnīguma viedokļa.
Gribas ticēt, ka varu, un nevis saņemties un būt, bet vienkārši būt. Pislēgties dzīvei un būt.
Un tomēr mans otrais vārds ir stila izjūta. Tādēļ arī svītriņvilkšanas pasākums, man liekas. Ak, kaut man, kā daudziem, franču valodas zināšana/apgūšana liktos baigi stilīga.